RFID (radiofrekvenču identifikācija) ir bezkontakta automātiskās identifikācijas tehnoloģija, kas izmanto radiofrekvenču signālu pārraides īpašības un to telpisko sasaisti, lai automātiski identificētu stacionārus vai kustīgus priekšmetus. Radiofrekvenču identifikāciju bieži dēvē par induktīvām elektroniskām mikroshēmām vai bezkontakta kartēm, induktīvām kartēm, bezkontakta kartēm, elektroniskām birkām, elektroniskiem svītrkodiem utt. Kā darbojas RFID?
Lasītājs caur raidošo antenu nosūta noteiktas frekvences radiofrekvences signālus. Kad radiofrekvences karte nonāk raidošās antenas darba zonā, rodas inducētā strāva, un radiofrekvences kartes iegūtā enerģija tiek aktivizēta; radiofrekvences karte nosūta savu kodējumu un citu informāciju caur kartē iebūvēto raidošo antenu; sistēmas uztvērēja antena saņem no radiofrekvences kartes sūtīto nesējignālu, kas caur antenas regulatoru tiek pārraidīts uz lasītāju. Lasītājs demodulē un dekodē saņemto signālu un pēc tam nosūta to galvenajai sistēmai atbilstošai apstrādei. Galvenā sistēma novērtē kartes leģitimitāti, pamatojoties uz loģiskām operācijām, veic atbilstošu apstrādi un kontroli dažādiem iestatījumiem un nosūta komandu signālus, lai kontrolētu izpildmehānisma darbību.
Dažādām bezkontakta pārraides metodēm ir būtiskas atšķirības attiecībā uz savienošanas metodi (induktivitātes elektromagnētiskā), komunikācijas procesu (FDX, HDX, SEQ), datu pārraides metodi no RF kartes uz nolasītāju (slodzes modulācija, pretplūsma, augstas kārtas harmonikas) un frekvenču diapazonu. Tomēr visiem nolasītājiem ir līdzīgi funkcionālie principi, kā arī to noteiktais dizains un konstrukcija. Visus nolasītājus var vienkāršot divos pamatmoduļos: augstfrekvences saskarne un vadības bloks. Augstfrekvences interfeiss ietver raidītāju un uztvērēju, un tā funkcijas ir šādas: ģenerēt augstfrekvences pārraides jaudu, lai iedarbinātu RF karti un nodrošinātu enerģiju; modulēt pārraides signālu, lai pārraidītu datus uz RF karti: saņemt un demodulēt augstfrekvences signālus no RF kartes. Dažādu RFID sistēmu augstfrekvences saskarnes konstrukcijā ir dažas atšķirības.
Lasītāja vadības bloka funkcijas ir šādas: sazināties ar lietojumprogrammatūras sistēmas programmatūru un izpildīt lietojumprogrammatūras sistēmas programmatūras nosūtītās komandas; kontrolēt sakaru procesu ar RF karti (master-slave princips); kodēt un dekodēt signālus. Dažām speciālām sistēmām ir papildu funkcijas, piemēram, prettrokšņa algoritmu īstenošana, datu šifrēšana un atšifrēšana, kas jāpārraida starp RF karti un nolasītāju, un identitātes pārbaudes veikšana starp RF karti un nolasītāju.
RFID sistēmas lasīšanas un rakstīšanas attālums ir būtisks parametrs. Pašlaik tālvadības radiofrekvenču identifikācijas sistēmu cena joprojām ir ļoti dārga, tāpēc ir svarīgi atrast veidus, kā uzlabot to lasīšanas un rakstīšanas attālumu. Faktori, kas ietekmē RF karšu nolasīšanas un rakstīšanas attālumu, ir šādi: antenas darbības frekvence, lasītāja RF izejas jauda, lasītāja uztveršanas jutība, RF kartes enerģijas patēriņš, antenas un rezonanses ķēdes O vērtība, antenas virziens, savienojuma pakāpe starp lasītāju un RF karti, kā arī pašas RF kartes iegūtā enerģija un enerģija, ko izmanto informācijas pārraidei. Vairumam sistēmu lasīšanas attālums un rakstīšanas attālums ir atšķirīgs, un rakstīšanas attālums ir aptuveni 40% līdz 80% no lasīšanas attāluma.
RFID tehnoloģija izmanto bezvadu radiofrekvenci, lai panāktu bezkontakta divvirzienu datu pārraidi starp lasītāju un RF karti, tādējādi nodrošinot mērķa atpazīšanu un datu apmaiņu. Salīdzinājumā ar tradicionālajiem svītrkodiem, magnētiskajām kartēm un IC kartēm RF kartēm ir bezkontakta, ātras nolasīšanas īpašības, tās nenodilst, neietekmē apkārtējā vide, tām ir ilgs kalpošanas laiks un viegla lietošana. Tai ir arī konfliktu novēršanas funkcija, un tā var apstrādāt vairākas kartes vienlaicīgi. Ārzemēs radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģija ir plaši izmantota daudzās jomās, piemēram, rūpniecības automatizācijā, tirdzniecības automatizācijā un transporta kontroles pārvaldībā.
Saistītie produkti
